Kas jāatceras, Pamostoties

Tajā pirmajā tik tikko pamanītajā brīdī, kad pamostaties,

atgriežoties šajā dzīvē no citas, slepenākas,

kustīga un biedējoši godīga pasaule, kur viss sākās,

jaunajā dienā ir neliela atvere

kas noslēdzas brīdī, kad sākat īstenot savus plānus.

Tas, ko vari ieplānot, ir pārāk mazs, lai tu tajā dzīvotu.

Tas, ko vari dzīvot no visas sirds, ļaus izveidot plānus pietiekami daudz tava miegā paslēptās vitalitātes.

Būt cilvēkam nozīmē kļūt redzamam, vienlaikus nesot to, kas ir apslēpts, kā dāvanu citiem.

Atcerēties otru pasauli šajā pasaulē nozīmē dzīvot savā patiesajā mantojumā.

Tu neesi nemierīgs viesis uz šīs zemes,

tu neesi negadījums starp citiem negadījumiem

tu biji uzaicināts no citas un lielākas nakts

nekā tā, no kuras tu tikko esi izkļuvis.

Tagad, skatoties caur rīta loga slīpo gaismu

pret kalnu klātbūtni visam, kas var būt

kāda steidzamība tevi aicina pie tavas vienīgās mīlestības?

Kāda forma gaida tavā sēklā

lai audzētu un izplatītu savus zarus

pret nākotnes debesīm?

Vai tas gaida auglīgajā jūrā?

Kokos aiz mājas?

Dzīvē, kādu vari iedomāties pats?

Atvērtajā un jaukā baltajā lapā uz rakstāmgalda?