Kas Padara Labu rakstnieku? Vai rakstīšana

Es saku, ka lasītājam ir jābūt talantam. Patiesībā diezgan daudz talantu, jo pat talantīgākais lasītājs lielu daļu literatūras zemes atradīs sarežģītā vietā. Cik daudzi no mums uzskata, ka pasaule ir tāda, kādu to juta Kafka, pārāk neiespējami saīsināta, lai brauktu no viena ciema uz otru? Vai arī varat iedomāties pasauli bez lietvārdiem, kā to darīja Borhess? Cik daudzi ir gatavi būt tikpat emocionāli dāsni kā Dikenss vai uztvert reliģisko ticību tikpat nopietni kā Greiems Grīns? Kuram no mums ir Zoras Nīlas Hērstonas spējas priecāties vai Duglasa Kuplenda spēcīgais vēders nākotnei? Kuram piemīt delikatese izjaukt Flobēra vājāko niansi vai pacietība un griba sekot Deividam Fosteram Volesam pa viņa sarežģītajām rekursīvajām domu spirālēm? Lai to izlasītu, ir nepieciešamas prasmes, kas nepieciešamas tā rakstīšanai. Lasītāji pieviļ rakstniekus tikpat bieži kā rakstnieki lasītājus. Lasītājiem neizdodas ticēt, kad viņi ļauj ticēt vecajai mantrai, ka daiļliteratūra ir tas, ar ko jūs attiecas, un rakstītāji ir atsaucīgi cilvēki, kurus meklējat, kad vēlaties apstiprināt un nostiprināt savu pasaules versiju. Tā noteikti ir viena no daudzajām lietām, ko var darīt daiļliteratūra, taču tas ir burvju triks daudz dziļākā maģijā. Lai kļūtu par labākiem lasītājiem un rakstniekiem, mums ir jāprasa vienam no otra mazliet vairāk.