Vai vēlaties sakārtot ekonomiku?
Nākamreiz, kad pērkat kafiju, iegādājieties tasi personai, kas atrodas aiz jums. Vai arī, veicot rīta braucienus uz darbu un mājām, iekasējiet nodevas maksu par šoferi, kurš atrodas aiz jums, pārsēdies pār stūri un rāvās par ilgo kavēšanos.
Jūs esat dzirdējuši šo slaveno Gandija citātu par pārmaiņām, un šie ir labi pasākumi, ar kuriem sākt, sniedzot lielāku spēku, nekā jūs varētu iedomāties.
Šī pieeja dzīvei sākas ar šādu pieņēmumu: Ko tieši es (vai jūs) izdarīju, lai būtu pelnījis būt dzīvs? Ja jūs varat apstrādāt šo jautājumu un nonākt ārā, domājot, ka tā ir dāvana, kuru jūs nekad nevarat atmaksāt, tad vienīgais loģiskais un attāli abpusējs ceļš ir sākt dzīvi ar lielāku atdevi. Ja visvērtīgākā lieta, kas jums ir, nav nekas, ko esat nopelnījis, kāpēc skopoties ar visām mazākajām lietām. Jūs varat sākt šo lielākas dāsnuma praksi ar lielāku pateicību. Un ar ko labāk sākt, ja ne ar mammu, bet ar to neapstāties. Ģimene, draugi un pēdējā robeža, svešinieki, ir cienīgi priekšmeti.
Pārskatīsim, kas mums traucē. Pirms dažiem gadiem mūsu finanšu sistēma gandrīz sabruka. Mēs to papildinājām ar to, kas bija palicis no mūsu komunālajiem resursiem, un šurpu turpu, lai labotu sistēmas nepilnības. Un tagad mēs esam atveseļojušies, tik anēmiski, ka to var just tikai turīgie. Ir jābūt labākam ceļam.
Barters ir labs veids, kā izdzīvot sliktas ekonomikas apstākļos. Es varu salabot tualetes; jūs varat tīrīt karburatorus. Vai vēlaties dejot?
Mācīšanās darboties tādā veidā kā "dāvanu ekonomika" tomēr ir daudz graujošāka, un par to ir vērts padomāt.
Pirms pāris gadiem tuvojoties ekonomikas sabrukumam Steamin' Bean Blūspringsā, Misūri štatā, iekļuva dāvanu ekonomikā. Sieviete, kas savāca kafiju pa caurbraucamo logu, nolēma anonīmi nopirkt vēl vienu krūzi personai, kas atradās aiz viņas automašīnā. Ķēde turpinājās gandrīz 1000 klientu. Tas notika dāsnuma vīrusa ietekmes dēļ.
Kā Steamin' Bean īpašnieks Garins Bledsoe paskaidroja UPI.com ziņojumā 2009. gada 15. jūlijā: "Ir grūti laiki, bet cilvēki vēlas būt daļa no kaut kā, zinot, ka viņu 5 centi, viņu dolārs tiek novirzīti lielākam labumam."
Literatūra par dāvanu ekonomiku ir bagāta. Atcerieties tās antropoloģijas nodarbības par potlatch? Primitīvās sabiedrības tālu un plaši izmantoja "dāvanas" kā līdzekli saliedētības un saiknes radīšanai, vēl jo labāk, lai izdzīvotu grūtībās, kas saistītas ar dzīvošanu no zemes, un citu, ne tik draudzīgu cilšu draudiem. Šī prakse dažādās formās bija diezgan izplatīta un notika pirms mūsdienu valūtas izgudrošanas. Vēstures gaitā šis kapitāla laikmets, lietas, ko nēsājam līdzi makos un kabatas grāmatās, ir apžilbinoši jauns izgudrojums. Kā jums klājas? Bet jūs esat kā lielākā daļa pasaules. Neatkarīgi no tā, cik daudz jums ir, nekad nav pietiekami.
Lūk, par ko padomāt. Vai šie pirmsmodernie "dāvināšanas" ieradumi bija tikai izdzīvošanas paņēmieni? Mūsdienu cilvēks var būt mazāk tendēts uz šāda veida pamata dāvināšanu, dalīšanu un savstarpīgumu. Bet mēs labi pētām lietas, un pētījumi turpina ienākt, tāpēc došana jūtas labi. Tiešām labi.
Kas tieši notiek, kad jūs pērkat šo kafijas tasi personai, kas atrodas aiz jums?
Jūsu ķermenī notiek dažas labas lietas. Patiesībā smadzenēs, saskaņā ar vairākiem neseniem medicīniskiem pētījumiem, kas ir identificējuši nervu sitienu no dāsnuma. Dahers Keltners, grāmatas Born to Be Good autors, šajā žurnāla Greater Good rakstā apkopo savu darbu, kā arī citus jaunākos pētījumus šajā jomā.
Bet tiešām, vai mums ir vajadzīga zinātne, lai to pateiktu? Paceliet roku, ja pēdējā reizē, kad izdarījāt kāda labā kaut ko jauku — kaut ko ne aiz ieraduma, bet gan patiesi spontānu augstsirdības aktu, bez paredzamās atdeves, jūs jutāties labāk nekā labi. Jūs patiesībā jutāties kā mainījies, piemēram, pāreja no trūkuma mentalitātes uz bagātīgāku sevis un dzīves izjūtu. Labi, es projicēju šeit. Bet jūs saprotat būtību.
Esmu pētījis darbības, kas varētu ietilpt plašā "dāvanu ekonomikas" kategorijā. Tas ir paredzēts iespējamai grāmatai par CharityFocus.org — bezpeļņas organizāciju, kas pēdējo desmit gadu laikā ir kalpojusi kā sava veida dāvanu ekonomikas projektu inkubators.
Viena no pamatpatiesībām par tādām šķietami triviālām darbībām kā kafijas pirkšana aiz sevis esošajam vai durvju atvēršana citiem ir tāda, ka tās nebūt nav triviālas. Ja jūs pērkat ierosinājumu, ka mainīt pasauli uz labo pusi, sākas ar sevi, šīs mazās dāsnuma darbības, ja tās tiek veiktas ar pilnu nodomu, izdara kaut ko diezgan spēcīgu. Viņi pārslēdz jūsu pasauli no "es" orientācijas uz "mēs" orientāciju. Šī paplašinātā un saistītā sevis izjūta var patiesi mainīt visu, sākot no domāšanas veida līdz tam, kā jūs rīkojaties.
Pirmo reizi es saskāros ar šo pieeju, rakstot nelielu rakstu par CharityFocus.org vietnei The Christian Science Monitor , kad es biju šī laikraksta Sanfrancisko biroja vadītājs. Un es skaidri kā zvana zvans atceros to, ka atziņa, ka augstsirdība nav saistīta ar kādas ārējas problēmas novēršanu. Tas bija par mani. Par iekšējās maiņas radīšanu, par citas domāšanas bāzes iedibināšanu.
Lūiss Haids 1983. gadā uzrakstīja grāmatu Dāvana. Tā ir gan izcila, gan pilnīgi izturīga pret apkopošanu. Bet tas iedziļinās jautājumos par radošās mākslas vērtību un nedaudz eksistenciālu jautājumu par to, kā mākslinieki var saskaņot savu "dāvanu" ar tirgus ekonomikas preču tirdzniecības tendencēm. Grāmata patiešām ir pārdomas par vērtības, savstarpīguma jēdzieniem un saiknēm un atvienojumiem starp mūsdienu ekonomikas ainavu un seno kultūru "dāvanu ekonomiku". Šeit tiek minēts, ka dāvanu ekonomikas jēdziens nav kreisā alternatīva kapitālismam. Fakts ir tāds, ka mēs visi, iespējams, esam gatavi gan fizioloģiski, gan sociāli meklēt sadarbību un sadarbību, neskatoties uz izglītības sistēmu un sociālo kontekstu, kas darbojas no šūpuļa līdz kapam, lai ieaudzinātu mūsos nulles skatījumu uz pasauli. Resursi ir ierobežoti, dzīve ir īsa, iegūstiet to, ko varat — un, ja jums ir mazliet pārpalikuma, iespējams, uzrakstiet čeku savai iecienītākajai labdarības organizācijai.
Savā grāmatu izpētē es katru dienu burtiski lasu desmitiem atsauksmju no cilvēkiem, kuri vismazākajā dāsnumā ir atklājuši ļoti lielu prieka sajūtu. Un vairākums nolemj kaut kādā veidā "nomaksāt to uz priekšu". Un tāpēc šīs darbības nekad nav atsevišķas. Tie atbalsojas iekšienē un atkārtojas ārēji.
Tāpēc nopērciet šo kafijas tasi personai, kas atrodas aiz jums. Jūs jutīsieties lieliski. Jums aiz muguras ir zinātne. Bet jums šis apliecinājums īsti nebūs vajadzīgs. Visvairāk pamanīsit, kas notiek iekšā.
Un nekļūdieties, ekonomika, kā jūs zināt, tā nekad nebūs tāda pati.
COMMUNITY REFLECTIONS
SHARE YOUR REFLECTION
15 PAST RESPONSES
We are the change for a better world
I completely get the point Paul is making. I also get the contrarian's points. It seems to me that most of contrarians are using the "logic" to counter Paul's argument. Paul's point can't be debated with only logical arguments alone. His points are more about being good, altruistic, spiritual and completely different from Market Based Economy. I think, there are pointers all around us - the market based economy, the self sufficient society isn't making us happier as individuals and prosperous as society. Reasons are that we are gone too far away from valuing happiness, satisfaction, friendships, goodwill as much as we value the money and hoarding what we may not need.
I had a similar feeling few years ago, and started working on an idea -- it's called "Goodsq", "Good Square", "Good to the power 2" -- call it what easy for you. My goal when I started with was to make people think more meaningfully about their relations. My realization has been humble and a bit saddening - people are more selfish and would do anything when they are made guilty, greedy and when they want to brag. My experiment is still on and I am determined. Please check this out at - www.goodsq.com.
[Hide Full Comment]Paul:
I like to think that I have a healthy contempt for
political correctness; I do not overly romanticize communities that enjoy long,
traditional social systems; and I am largely skeptical of the way the
epithet "wisdom" is so facilely applied to ancient cultures. But
I'd have to choke a little hard to apply the phrase
"primitive societies" to the Coast Salish, Haida, Kwakwaka'wakw, Nuu-chah-nulth, Gitxsan, and
Tsimshian First Nations who practice the potlatch. Quite aside the pejorative aspect of
the description, it obscures the fact that the potlatch remains a vibrant,
contemporary practice. While the
potlatch was banned in Canada between 1855 and 1951 – and for a similar period
within the United States, I believe – it did not disappear and retains a social
and economic relevance in those First Nations communities for whom it is
customary.
Still your basic point is a
good one: potlatching is a superb example of a gift economy practice.
Yvonne Wilson of Kwakwaka'wakw First Nations has written an interesting
explanatory comment on potlatching in the context of a discussion on the gift
economy, here.
MBJ
[Hide Full Comment]As we were taught in High School Driver's Ed, back in the olden days, :-), Courtesy is contagious!! Get the fever!!!!
My exhusband gave me many gifts, his love for 25 years, two fantastic children and a horse that changed the course of both our lives, the result of which is I am daily able to gift my new energy, soulfulness and conscious living to my family and friends, the process of divorce has enabled me to gift a mortgage repayment for a friend in trouble, rent for a girl friend beginning to live alone and to fly a beloved horse, Oscar, to Australia for a friend who had been supported by his love whilst undergoing cancer treatment and upon recovery had moved to Oz and missed Oscars love so much it was wonderful getting a picture of their reunion at 4 am in Perth. I have in return been supported by so many people each time I have need something, from a contact to help me with information processing or gathering to some one willing to listen on the phone at 3 am when the journey looks black and hopeless. Small or large paying forward in terms of financial or spiritual connects and transforms us.
[Hide Full Comment]I strongly disagree with your 2nd paragraph. Compassion and kindness and help in anyway is an expression of your vunerability in this day and age. If you do what you say the receiver will exploit you again and again.
My philosophy is to help anyone who is physically challenged.
In this country there are not too many opportunities for them.
And by the way for a driver ranting at the long slow lines a SMILE does wonders !
I do agree that when we are in a full-blown gift economy, money will be unnecessary. However, in the meantime, while we are bridging the gap, most gifts will cost someone financially.
Progressivepam’s definition of “gift” in her reply below
(…giving something without expectation of return (either in money or demands or
manipulation) shines light on a dilemma I often experience. I find myself
reluctant to use “Smile Cards” because I feel like I’m asking people to do
something in response to my act of kindness - i.e. pay it forward. That does
seem like a dilemma: we want to freely give a gift, yet we also want to raise
awareness around the concept by describing and demonstrating how it works.
Promoting an idea, however good, sort of implies that you’d like people to
embrace the idea.
Maybe the resolution simply lies in the spirit with which you deliver
the card. If you can maintain a playful, non-attached attitude, then it’s most
likely to succeed.
Does anyone else experience this?
I ran to the store for some additional ingredients for a dinner party, but left my purse at home. Darn, I'd have to go all the way back and I was running out of time. I asked the checker to hold onto my groceries, when the man next to me (big, black, comfortable, cheerful) said he would cover the almost $10. I was surprised, and thanked him, but said no. He insisted, saying "You never know what life has in mind for you." I understood him to mean God, so of course I accepted. I thanked him with gratitude, and gifted him the good feeling associated with unconditional giving.
a new yoga studio just opened in my town, Asheville, NC. It is totally free. beautiful space, all teachers teach as a gift, everyone is welcome. and it's taking over the yoga scene! the classes are always full, the teachers are blossoming when they are free to teach as a gift and not worry about being the best so the classes will fill up. And people are being exposed to yoga!. The community of folks who practice here volunteer their time to make the studio happen in every way. A new parking lot was needed and in under three weeks the community raised 12,000 dollars to make it happen. Its' an amazing place. Asheville Community Yoga.
In between rains I go out and plant a few saplings. In this weather they have a good chance of surviving and thriving. Is this an act of kindness or what? I don't know.
Yesterday I presented a few saplings as a birth day gift. Is this part of the gift economy? I don't know.
I have been doing things like these all my life.
This is a great article and I love the message behind it: "Give unconditionally". I can relate to this because of what I am currently facing with my country, Egypt. There are various plans similar to this that focus on simply giving without expecting. I also deeply believe that if such an economy existed, money itself wouldn't find its place in life but rather at heart. Growth, contribution, and even significance would become ego-less since the attachment to "getting back something" would perish. The reason many people find it difficult to believe such an economy would exist is because we're conditioned to think that the ultimate superior to money is a bank; never the people. If we thought beyond physically and corporate entities in such cases, the world's currency would be a smile.
One of the opportunities I believe we are changed when we can do something for someone else and they not find out about it. Another way is to be in gratitude. Both seem to change me internally and therefore I respond to others differently.
There's such a special feeling that goes along with giving or receiving a gift that just purely given. It feels like, well, love.
I think this article misrepresents the gift economy - or at the very least, it presents a mixed money/gift economy with a very heavy stress on the "money" parts. In the pure gift economy, you are supposed to make what you gift, or add value to previously received gifts and pass them on. Money does not work this way at all.