Īstuma skaņa

No Hovarda Tūrmana 1980. gada izlaiduma runas Spelmena koledžā.

Katrā no jums ir kaut kas tāds, kas gaida, ieklausās patiesības skaņā jūsos pašos, un, ja jūs to nevarat sadzirdēt, jūs nekad neatradīsiet to, ko meklējat, un, ja jūs to dzirdat un pēc tam nesekojat, labāk būtu, ja jūs nekad nebūtu piedzimuši…

Tu esi vienīgais tu, kas jebkad ir dzīvojis; tava idioma ir vienīgā šāda veida idioma visā eksistencē, un, ja tu nespēsi sadzirdēt sevī patiesumu, tu visu savu dzīvi pavadīsi uz stīgu galiem, kurus kāds cits rausta…

Tevī ir kaut kas tāds, kas gaida un klausās patiesuma skaņā tevī pašā, un dažreiz tavos prātos notiek tik daudz rosības, tik daudz dažādu signālu, tik daudz milzīgu impulsu, kas plūst caur tavu organismu, sniedzoties tūkstošiem paaudžu senā pagātnē, ilgi pirms tu vispār biji doma radības prātā, un tevi tie triec, un visa šī vidū tev ir jānoskaidro tavs vārds. Kas tu esi? Kā patiesuma skaņa nonāk līdz tev...

Caur tevi plūst patiesuma skaņa. Neļaujies maldiem un neļaujies apmulsināt visām skaņām, kas ir pat daļa no taviem sapņiem, tavām ambīcijām, lai tu nedzirdētu patiesuma skaņu sevī, jo tā ir vienīgā patiesā pazinēja, kas tev jebkad būs, un, ja tev tās nav, tev nav nekā.

Tu vari būt slavens. Tu vari būt jebkurš cits šīs paaudzes ideālis, taču tu zini, ka tev nav ne mazākās nojausmas par to, kas tu esi, kurp tu ej, ko tu vēlies. Attīsti disciplīnu ieklausīties sevī patiesuma skaņā.

Tagad katrā cilvēkā ir kaut kas tāds, kas gaida un ieklausās patiesuma skaņā citos cilvēkos. Un ir tik viegli pateikt, ka ikviens, kas izskatās pēc viņa, ikviens, kas rīkojas tāpat kā šī persona, nevar sadzirdēt nekādu patiesuma skaņu. Man jāgaida un jāieklausās patiesuma skaņā tevī. Man jāgaida. Jo, ja es to nevaru sadzirdēt, tad manā skatījumā tevis pat nav klāt. Un visi vēlas just, ka visi pārējie zina, ka viņa ir klāt.

Man ir akla draudzene, kura kļuva akla tikai pēc pieaugšanas. Es viņai jautāju: "Kāda ir lielākā nelaime, ko tava aklums tev ir atnesis?" Viņa atbildēja: "Kad es dodos uz vietām, kur ir cilvēki, man ir sajūta, ka neviens nezina, ka esmu šeit. Es neredzu nekādu atpazīstamību, es neredzu... un, ja neviens nezina, ka esmu šeit, man ir grūti zināt, kur esmu."

Ir kaut kas, kas gaida un ieklausās patiesuma skaņās tavā mātē, tavā tēvā, cilvēkos, kurus tu nevari ciest, un, ja tev būtu vara, tu viņus iznīcinātu. Bet instinktīvi tu zini, ka, ja tu viņus iznīcini, tu iesi viņiem līdzi. Tāpēc tu cīnies par savu dzīvību, atrodot veidu, kā ar viņiem sadzīvot, nenogalinot viņus.

Tevī ir kaut kas tāds, kas gaida un ieklausās citu cilvēku patiesuma skaņās. Un, ja tu to nedzirdi, tad tu esi par tik daudz mazāks. Ja es tev jautātu, ko tu šajā pēcpusdienā visvairāk vēlies dzīvē, tu teiktu daudz lietu, kas ienāktu prātā, lielākajai daļai no kurām tu neticētu, bet tu domātu, ka saki lietas, kuras, manuprāt, tev vajadzētu domāt, ka tev vajadzētu teikt.

Bet es domāju, ka, ja jūs atkailinātu visu, kas jūsos ir burtiski un nereducējami, un jūs mēģinātu atbildēt uz šo jautājumu, atbilde varētu būt apmēram šāda: es vēlos justies pilnībā un pilnībā saprasts, lai laiku pa laikam varētu noņemt modrību, paskatīties apkārt un nejustos iznīcināts, kad manas aizsardzības sistēmas ir zudušas. Es vēlos justies pilnīgi neaizsargāts, pilnīgi kails, pilnībā atsegts un absolūti drošs.

Lūk, ko jūs meklējat savos bērnos, kad tie jums piedzimst, lūk, ko jūs meklējat savā vīrā, ja tāds jums piedzimst. Lai es varu riskēt ar radikālu atmaskošanu un zināt, ka acs, kas redz manu ievainojamību, man neuzkāps virsū. Lai es varu justies droši, apzinoties savas idiomas aktīvo klātbūtni sevī.

Tātad, dzīvojot savu dzīvi, es cenšos to piepildīt. Nav svarīgi, vai kļūstu par ārstu, juristu vai mājsaimnieci. Esmu droša, jo dzirdu sevī patiesumu, un, iemācījusies tajā ieklausīties, varu kļūt pietiekami klusa, pietiekami mierīga, lai sadzirdētu patiesumu tevī.

Ja es dzirdu sevī patiesuma skaņu un tu dzirdi patiesuma skaņu tevī, man ir iespējams nolaisties sevī un pacelties tevī. Lai, kad es, veicot šo svētceļojumu, skatos uz sevi caur tavām acīm, es redzētu sevī to, ko tu redzi manī, un siena, kas mūs šķir un sadala, izzustu, un mēs kļūtu par vienu, jo patiesuma skaņa rada vienu un to pašu mūziku.

***

Ar pilnu Tūrmanes uzrunas tekstu varat iepazīties šeit.

Vairāk iedvesmas meklējiet sestdienas raidījumā “Awakin Call” kopā ar dzīvnieku tiesību aktīvisti Džasminu Singeri, kura sekoja sevī mītošajai patiesuma balsij. Apstipriniet savu dalību un skatiet plašāku informāciju šeit.