Palieciet pazemīgi. Palieciet tuvu zemei. Tas ir šīs eksistences pamatā, man teica.
Un tā es gadiem ilgi esmu cīnījies ar dzīvi "mazāk ir vairāk" pasaulē, kas, šķiet, sabrūk — visos veidos — finansiāli, fiziski un psiholoģiski.
Šim noskaņojumam ir tendence pazust shēmās "vairāk - par vienu naudu" — piedāvājumos divi pret vienu.
Šķiet, ka ir jāiegūst un jāpaplašina. Un tas nav tikai mūsu personīgajā un materiālajā dzīvē. Jaunuzņēmumi vēlas paplašināties — tas viņiem ir vissvarīgākais posms. Kā mēs paplašināmies? Kā mēs to robotizēt, lai mēs varētu paātrināt procesu?
Bezpeļņas organizācijām ir jāapkopo dati "ietekmes" pārskatiem, kas ilustrē to, ka viņu idejas ir ne tikai novatoriskas, bet arī pielāgojamas.
Tā ir skaitļu spēle, lai augtu un, ja iespējams, pieaugtu eksponenciāli. Tā ir veiksmes zīme — skaitliskā izaugsme.
Visam ir jābūt mērogam. Mērogojamība tagad ir kā ilgtspējība — vēl viena vienkārša koncepcija, kas ir pārāk abstrakta un sarežģīta.
Tomēr tas, kas agrāk bija ilgtspējīgs, vairs nevar būt tāds, jo mēs dzīvojam amerikāņu kalniņu ātrumā. Mazpilsētu uzņēmumi cīnās pret milžiem, jo viņi nevar "mērogot" vai, iespējams, nevēlas. Tāpēc mums kā patērētājiem ir jāizlemj, vai izvēlēties vietējo "zīmolu" vai korporatīvo zīmolu? Tas ir viens vai otrs, šķiet.
Tātad, vai mērogojamībai patiešām vajadzētu būt tik lielai uzmanībai?
Ilgtspējīgas dzīves ir mazākas dzīves. Tās ir dzīves, kas ir sinhronas ar sabiedrību, ar zemi, viena ar otru. Mērogojama dzīve liek mums paplašināt sevi ārpus sevis.
Mūsdienās, lai bezpeļņas organizācija varētu iegūt ievērojamu dotāciju, tai ir jāparāda, ka tās modelis ir piemērojams ne tikai vietējiem iedzīvotājiem, piemēram, 250 000, bet arī potenciāls sasniegt miljonus. Tas ir piemērots ne tikai Losandželosas iekšpilsētai, bet arī Detroitai. Tas ir ticams ne tikai sausuma skartajā Āfrikas Sāhelas reģionā, bet arī Indijas rietumu sausajās zemēs.
Uzņēmums ir veiksmīgs, ja tam ir līdzekļi, lai izietu ārpus kopienas, ja tas spēj ietekmēt simtiem, tūkstošiem, ja ne miljoniem dzīvību. Uzņēmējdarbību sauc par veiksmīgu, ja tam ir atzari.
Mērogs ir kaut kas, pēc kā mums visiem vajadzētu tiekties. Tas ir tas, ko meklē investori, tas ir tas, ko meklē grantu veidotāji, tas ir tas, pēc kā ilgojas uzņēmēji.
Bet mums pašiem sev jājautā, vai tam visam ir kāds ierobežojums? Vai mērogojamība patiešām atrisina mūsu problēmas? Vai nav iespējams izveidot dažādus sociālos uzņēmumus, kas risina vietējās problēmas savā unikālā veidā? Vai uzņēmumam nav iespējams ierobežot savu izaugsmi vietējā/reģionālā līmenī, uzplaukstot no vietējās kopienas, tās resursiem, lauksaimniecības, cilvēkkapitāla?
Vai mikrouzņēmumus nevar replicēt visā valstī? Vai tā vietā, lai būtu viena centrālā ražošanas un pakalpojumu vienība, mēs nevaram izveidot mazākas, iekļaujošākas ekosistēmas?
Piemēram, iepriekšējā slejā es rakstīju par Bicycle Coffee Co. Sanfrancisko. Tā nolēma kafiju grauzdēt ar rokām un piegādāt ar velosipēdiem. Tas nozīmē, ka tas var iet tikai tik tālu — cik tālu viņu teļi to atļauj.
Taču uzņēmumu jau ir uzrunājuši starptautiski uzņēmumi, aicinot tos uz pilsētām visā pasaulē ar savu biznesa modeli. Tātad, vai tie mērogojas vai paliek tuvu līča apgabalam?
Mērogs šeit var nozīmēt biznesa modeļa atjaunošanu ar lokalizētu komandu, reģionālajiem resursiem un apkārtējās kultūras uzņemšanu. Runa būtu par mikrouzņēmumu izveidi, kas veido dažādas sejas, kur viņi dodas. Nav centrālā avota, nav centrālās ražošanas. Bet vai jums joprojām ir mērogs?
Vai mēs varam sevi apturēt? Vai mēs varam sevi ierobežot? Pat ja mēs to varam atļauties, pat ja tas ir bez maksas, pat ja tas atrodas pie mūsu sliekšņa. Vai mēs varam novērsties? Vai mēs varam izveidot jaunu mērogu — mazāku, pazemīgāku, putekļainu mērogu, kas saskaras ar zemes nelīdzenumiem, ar mūsu kaimiņu cīņām apstrādātās zemes robežās?
Vai mums var būt sapņi, kas skatās uz iekšu, padziļina sevi un mūsu saites vienam ar otru, nevis izvēršas uz āru?
Varbūt tas nozīmē, ka mums ir jāpārdomā izaugsme.
COMMUNITY REFLECTIONS
SHARE YOUR REFLECTION
6 PAST RESPONSES
Truly agree with this post. It is time to rethink and look for the scale inwards.
Love this post - I really agree that scale is not always feasible and perhaps should not be so celebrated. Making a true and deep impact in 1 community can sometimes be harder than making a superficial impact on a large scale (which is what often happens). It becomes more about the outputs than the impact.
Under the present condition, it's way to late to SCALE BACK. The world is on a roller coaster ride to bigness. :(
yes only fool makes complex and bigger and violent am also a fool. I think another one is fool if he doesn't understand the efforts paid to apologize.
Well, if sale, it was stopped sometimes ago. so feel respect please and the rest I agree the rest with Deborah harnes.
I think there is a lack of understanding. It was yesterday i said
everything are agreeable. Take that easy and once problem is solved, let
it be solved.
Let us move forward, where is the problem then? Such problems are
easily solved face to face because anything relating with feelings, it
is better to meet formally.
I am more skilled face to face if I don't fear. You just feel something
wasn't meant what it looked and then anger should not make you.
I am naturally happy tonight and would like all so one caller I am sure
if he got a tip from you dailymistrtust or not. I tell you this store
doesn't talk about your cultures and names. Leave us alone pls and pls.
[Hide Full Comment]"Rather than having one central production and service unit, can we not create smaller, more inclusive ecosystems?"
Diversity means an ecosystem is healthy. Diversity in de-centralized small scale enterprises would expand our ability to imagine and create as we are inspired by that which is different and soon bored by replications That would give us humans a chance to grow mentally, spiritually, open our sights and free our potentials.
The sustainable model is smaller but dustier? I think not, this isn't a backwards scaling this is conscious intent. The oversized lumbering corporate model is the dustiest for it is based on old science of compete and dominate. That premise supported "winner take all: attitudes that pushed the growth buttons. Now we have scientific evidence of our errors.
Cooperation, collaboration, whole systems health and welfare connected, interrelated patterns that are designed to expand stimulate possibilities. Instead we appear as stunned by a cancer "we" set loose to control the global economy and it is proving deadly.
The dis-ease is fed by a banking system run like a game of musical chairs, (more lose so fewer can win, until yup winner take all aka a nihilist prospect) So "they who were given the privilege to create money (debt) -have abused the privilege and our blind obedience to the dharma of growth is making us ill and shallow... how sad.
What has real value? Let us concentrate on building that up. Each community, group or person can stand up for that thing, action idea. Make noise, art, sing talk about the real stuff and engage others in the "change." . As we learn to help and trust each other we will start to feel healthier, stronger, more alive. The dis-ease will not thrive without our energy. Putting our energy into alternative paths, building for life, seeking to thrive and nurture everyone's potential will change everything else. We find what we seek, no?
[Hide Full Comment]Nothing wrong with growth, which - to me - seems a natural phenomenon of creation. It's the goals we humans set for our actions that badly need rethinking.